Savā Londonas iekarošanas plānā jau laikus iekļāvu divus koncertus, kurus nekādā gadījumā nevarēju laist garām. Pirmais no tiem bija jaunās Amerikāņu supergrupas Cymbals eat guitars koncerts Leksingtonā 12.novembra vakarā. Abiem ar Sižjāni palaimējies, ka koncerta norises vieta ir 5min attālumā no hosteļa, tāpēc nebija nekādu uztraukumu un steigas. Lexington ir klubs divos stāvos, kur pirmajā stāvā cilvēki izklaidējas ar grādīgajiem dzērieniem, bet otrais stāvs ir atvēlēts koncertiem. Tā īsti tagad nevaru asiocēt kluba izskatu ar kādu no Latvijas klubiem, taču jūtamies ļoti mājīgi un nepiespiesti. Ir atnākuši cilvēki, kuriem, visticamāk, nav nekādas nojausmas par Cymbals un ir atnākuši fani. Lielu daļu publikas sastāda iesildītāju Two door cinema club līdzjutēji un draugi. Viņi arī pirmie uzstājas un jāatzīst, ka dara to muzikāli nevainojami, taču ļoti garlaicīgi, un diezgan ātri zaudē manu uzmanību. Protams, pie something good can work kājas mazliet rosās uz deju,tomēr paŗējais materiāls nepārliecina. Puikas pēc izskata diezgan tīri, vienīgi, šķiet, basistam tovakar balts deguns. Kā nākamie ir dream-pop pārstāvji North atlantic oscillation, kuri, manuprāt ir ļoti garlaicīgi un tikai padara publiku nepacietīgāku. Cymbals eat guitars laikam Eiropā vēl nav nekas big, to pierāda vien fakts, ka pie pirms koncerta grupas basists izdala brošūru, kurā iepazīstina ar grupu. Džeki ļoti ātri uzkrāmējas un bez kavēšanās sāk koncertu ar ...and the hazy sea(arīdzan albuma openers), pilnībā paralizējot mani, jo ir ļoti laba skaņa un izpildījums, kas acumirklī dod vajadzīgo efektu. Pirms koncerta ilgi spriedu, kā viņi varētu skanēt un atbilde ir vienā vārdā-skaļi. Būtībā Cymbals eat guitars ir sava veida noiseri, jo troksnis uz skatuves tiek taisīts nepajokam un netiek žēloti ne instrumenti(plīst stīgas un bungu vālītes) ne balss, kura grupas solistam Džo ir fantastiska. Pats solists izstaro milzu harizmu, īpaši izceļoties ar savām kustībām. Kontakts ar publiku ir samērā draudzīgs, taču ne īpaši liels, bet tas netraucē. Tiek nospēlētas arī divas jaunas dziesmas,bet finālā skan wind phoenix(proper name), kas pilnībā nogalina publiku. Esmu tik apmierināts, ka bez domāšanas nopērku vinila plati par lētu naudu(~8Ls).Drošvien jāpateicas Londonas skaņu vīriem, jo koncerts bija ļoti baudāms, bez tehniskām ķibelēm un bez šaubīšanās varu teikt, ka Cymbals eat guitars ir must see sarakstā, jo dzīvajā viņi ir krietni labāki par ierakstu.
Par Patriku Volfu biju dzirdējis ļoti jūsmīgas atsauksmes un tas noteikti esot viens no māksliniekiem, kurš kādreiz dzīvē jāredzot. Esmu pārliecināts, ka līdz Latvijai Patrikam vēl tāls ceļš braucams, tāpēc ļoti mērķtiecīgi gāju uz šī koncerta biļetes iegādi. Diena, kad Patriks uzstājas Londonas Palladium man pašam personiski ir viena no melnākajām dzīvē, taču apzinos, ka Patriks pie tā nav vainīgs un koncerta apmeklēšanu neatceļu. Palladium ir diezgan klasiska koncertzāle, pats esmu nopircis vietas upper circle,respektīvi, sanāk skatīties uz skatuvi no augšas, taču tas netraucē jo redzamība ir ļoti laba. Iesildītāji ir Micachu&the shapes, kas, laikam, jau nu būs dīvainākais, ko jebkad būšu redzējis klasiskā koncertzālē. Viņiem muzikālo robežu nepastāv un, šķiet, ka pašiem Micachu ir pilnīgi vienalga, kas notiek riņķī. Katrā ziņā, improvizācija sit augstu vilni. Patriks jāgaida pusstundu pēc Micachu,tiek nolaists priekškars un intro viņš nodzied aiz tā. Paceļoties priekškaram, acīm parādās blonds puisis ar melniem eņģeļa spārniem, uz skatuves atrodas vēl stīgu ansamblis, bekvokālistes, bundzinieks un ģitāristi. Volfs sāk ar pēdējā albuma Bachelor dziesmām. Akcents tiek likts uz pārģērbšanos un labi iestudētu šovu, jo Patriks visu dara ļoti pārliecinoši. Tiek pieaicinātas arī viesmākslinieces, kā pats Patriks saka-Fobijas. Savu hamoleona dabu Volfs apstiprina ar to, ka pusi no koncerta viņš aizvada melnās drēbēs, bet otru pusi baltās. Ik pa laiciņam galvā ienāk doma, ka savos gados Volfs tiešām kļuvis par ļoti labu šovu izpildītāju. Koncerta vidū uz skatuves parādās arī milzīga dīdžeja pults un pēkšņi ieskanās spēcīga elektroniskā mūzika. Patriks ik pa laikam pateicas publikai par jauko vakaru un jāteic, ka publika viņu ļoti atbalsta, bieži vien ceļoties kājās un kustoties līdzi. Koncerts tiek beigts ar Vulture(pirmais singls no Bachelor)un pavisam nemanot ir aizgājušas 2,5h. Paldies, Patrik!
un tagad es tevī iemīlēšos ar ausīm
AtbildētDzēstcant you see im trying