Cymbals eat guitars-12.novembris, Leksingtona,Londona& Patrick Wolf-15.novembris, London Palladuim, Londona

Savā Londonas iekarošanas plānā jau laikus iekļāvu divus koncertus, kurus nekādā gadījumā nevarēju laist garām. Pirmais no tiem bija jaunās Amerikāņu supergrupas Cymbals eat guitars koncerts Leksingtonā 12.novembra vakarā. Abiem ar Sižjāni palaimējies, ka koncerta norises vieta ir 5min attālumā no hosteļa, tāpēc nebija nekādu uztraukumu un steigas. Lexington ir klubs divos stāvos, kur pirmajā stāvā cilvēki izklaidējas ar grādīgajiem dzērieniem, bet otrais stāvs ir atvēlēts koncertiem. Tā īsti tagad nevaru asiocēt kluba izskatu ar kādu no Latvijas klubiem, taču jūtamies ļoti mājīgi un nepiespiesti. Ir atnākuši cilvēki, kuriem, visticamāk, nav nekādas nojausmas par Cymbals un ir atnākuši fani. Lielu daļu publikas sastāda iesildītāju Two door cinema club līdzjutēji un draugi. Viņi arī pirmie uzstājas un jāatzīst, ka dara to muzikāli nevainojami, taču ļoti garlaicīgi, un diezgan ātri zaudē manu uzmanību. Protams, pie something good can work kājas mazliet rosās uz deju,tomēr paŗējais materiāls nepārliecina. Puikas pēc izskata diezgan tīri, vienīgi, šķiet, basistam tovakar balts deguns. Kā nākamie ir dream-pop pārstāvji North atlantic oscillation, kuri, manuprāt ir ļoti garlaicīgi un tikai padara publiku nepacietīgāku. Cymbals eat guitars laikam Eiropā vēl nav nekas big, to pierāda vien fakts, ka pie pirms koncerta grupas basists izdala brošūru, kurā iepazīstina ar grupu. Džeki ļoti ātri uzkrāmējas un bez kavēšanās sāk koncertu ar ...and the hazy sea(arīdzan albuma openers), pilnībā paralizējot mani, jo ir ļoti laba skaņa un izpildījums, kas acumirklī dod vajadzīgo efektu. Pirms koncerta ilgi spriedu, kā viņi varētu skanēt un atbilde ir vienā vārdā-skaļi. Būtībā Cymbals eat guitars ir sava veida noiseri, jo troksnis uz skatuves tiek taisīts nepajokam un netiek žēloti ne instrumenti(plīst stīgas un bungu vālītes) ne balss, kura grupas solistam Džo ir fantastiska. Pats solists izstaro milzu harizmu, īpaši izceļoties ar savām kustībām. Kontakts ar publiku ir samērā draudzīgs, taču ne īpaši liels, bet tas netraucē. Tiek nospēlētas arī divas jaunas dziesmas,bet finālā skan wind phoenix(proper name), kas pilnībā nogalina publiku. Esmu tik apmierināts, ka bez domāšanas nopērku vinila plati par lētu naudu(~8Ls).Drošvien jāpateicas Londonas skaņu vīriem, jo koncerts bija ļoti baudāms, bez tehniskām ķibelēm un bez šaubīšanās varu teikt, ka Cymbals eat guitars ir must see sarakstā, jo dzīvajā viņi ir krietni labāki par ierakstu.





Par Patriku Volfu biju dzirdējis ļoti jūsmīgas atsauksmes un tas noteikti esot viens no māksliniekiem, kurš kādreiz dzīvē jāredzot. Esmu pārliecināts, ka līdz Latvijai Patrikam vēl tāls ceļš braucams, tāpēc ļoti mērķtiecīgi gāju uz šī koncerta biļetes iegādi. Diena, kad Patriks uzstājas Londonas Palladium man pašam personiski ir viena no melnākajām dzīvē, taču apzinos, ka Patriks pie tā nav vainīgs un koncerta apmeklēšanu neatceļu. Palladium ir diezgan klasiska koncertzāle, pats esmu nopircis vietas upper circle,respektīvi, sanāk skatīties uz skatuvi no augšas, taču tas netraucē jo redzamība ir ļoti laba. Iesildītāji ir Micachu&the shapes, kas, laikam, jau nu būs dīvainākais, ko jebkad būšu redzējis klasiskā koncertzālē. Viņiem muzikālo robežu nepastāv un, šķiet, ka pašiem Micachu ir pilnīgi vienalga, kas notiek riņķī. Katrā ziņā, improvizācija sit augstu vilni. Patriks jāgaida pusstundu pēc Micachu,tiek nolaists priekškars un intro viņš nodzied aiz tā. Paceļoties priekškaram, acīm parādās blonds puisis ar melniem eņģeļa spārniem, uz skatuves atrodas vēl stīgu ansamblis, bekvokālistes, bundzinieks un ģitāristi. Volfs sāk ar pēdējā albuma Bachelor dziesmām. Akcents tiek likts uz pārģērbšanos un labi iestudētu šovu, jo Patriks visu dara ļoti pārliecinoši. Tiek pieaicinātas arī viesmākslinieces, kā pats Patriks saka-Fobijas. Savu hamoleona dabu Volfs apstiprina ar to, ka pusi no koncerta viņš aizvada melnās drēbēs, bet otru pusi baltās. Ik pa laiciņam galvā ienāk doma, ka savos gados Volfs tiešām kļuvis par ļoti labu šovu izpildītāju. Koncerta vidū uz skatuves parādās arī milzīga dīdžeja pults un pēkšņi ieskanās spēcīga elektroniskā mūzika. Patriks ik pa laikam pateicas publikai par jauko vakaru un jāteic, ka publika viņu ļoti atbalsta, bieži vien ceļoties kājās un kustoties līdzi. Koncerts tiek beigts ar Vulture(pirmais singls no Bachelor)un pavisam nemanot ir aizgājušas 2,5h. Paldies, Patrik!

50 dekādes labākie mūzikas ieraksti

Nav nekāda pamata uztraukumam, es tik tiešām esmu pietiekoši zinošs, lai kaut ko tādu sastādītu. Kā vienmēr šādas akcijas sagādā neaprakstāmu baudu, jo to visu klausoties tiek izdzīvota arī paša dzīves dekāde. To arī gribētu uzsvērt, ka, lai cik arī centos, objektīvi šo topu nevarēju sastādīt. Tāpēc, lai man piedod Toms Jorks un Alekss Tērners par pogas ignore nospiešanu viņu grupu virzienā. Tā nu te tagad 50 ieraksti, no kuriem komentēt atļaušos tikai pirmos desmit. Un vēlreiz atgādinu-tas viss ļoti subjektīvi!


50.Grandaddy- The Sopthware slump
49.Cymbals eat guitars- Why there are mountains
48.Beirut- The flying club cup
47.Joanna Newsom- Milk-eyed mender
46.The Ruby suns- Sea lion
45.The Avalanches- Since i left you
44.Vampire Weekend- Vampire Weekend
43.The Decemberists- Crane wife
42.Kings of convenience- Quiet is the new loud
41.Stars of the lid- Stars of the lid and their refinement
40.The Coral- Magic & Medicine
39.Misha- Teardrop sweetheart
38.Final fantasy- He poos clouds
37.Hot chip- The warning
36.Manitoba- Up in flames
35.Rebelski- Stickers on keys
34.Cat Power- The greatest
33.Trentemoller- The last resort
32.Pj Harvej- White chalk
31.The Knife- Silent shout
30.Panda bear- Person pitch
29.Khonnor- Handwriting
28.Tv on the radio-Desperate youth,bloodthirsty babes
27.Walkmen- Arrows+borrows
26.Flying lotus- Los Angeles
25.Blur- Think tank
24.Pj Harvej- Stories from the city, stories from the sea
23.M83- Before the dawn heal us
22.!!!- Louden up now
21.Sigur ros- ()
20.Kings of leon- A-ha shake heartbreak
19.Mylo- Destroy rock n roll
18.My morning jacket- Z
17.Portishead- Third
16.Art Brut- Bang bang rock n roll
15.Tom Vek- We have sound
14.Bright Eyes- I am wide awake its morning
13.Bon Iver- For Emma, forever ago
12.The Streets- Original pirate material
11.Sufjan Stevens- Ilionois
10.Eels- BLinking lights and other revelations

Priekšroku starp visiem Eels vīra albumiem pārliecinoši devu šim- blinking lights and other revelations, jo domāju, ka tik emocionāli spēcīgu, pārsvārā akustisku, dziesmu kolekciju tuvākājā laikā neviens nepārspēs.

09.Fiery furnaces- Blueberry boat

Šaubos vai bargā kritika šo liktu jebkur citur top 10. Un tomēr-šis, brāļa un māsas, Frīdinbergu 2004.gada iznāciens blueberry boat ir nosaucams kaut kam līdzīgam kā indie operete- katras dziesmas uzbūve tiek mainīta vairākas reizes, pa vidu tam visam trokšņi un eksperimenti, kas sabūvēti virs ļoti skaistām melodijām. Blueberry boat var atrast pilnīgi jebko-sākot ar klasisko mūziku līdz popmūzikai.

08.Burial- Untrue

Varbūt mazliet pārspīlēju ar Burial iekļaušanu top10, taču man ir aizdomas, ka šis albums savu lomu mūzikas attīstībā vēl nav nospēlējis līdz galam, jo dubstep kultūra tikai pamazām uzņem apgriezienus. Un, ņemsim vērā vien to, ka tieši Burial bija pirmais, kas to visu atnesa pasaulei tik augstā līmenī.

07.Antony & The johnsons- I am bird now

Atceros, ka 2005.gadā diezvai domāju, ka Antonijs dekādes beigās izpelnīsies šādus laurus. Laiks tomēr visu salicis pa vietām un es bez šaubām varu teikt, ka Antonijs ir labākais, kas noticis ar dziesminiekiem šajā dekādē.

06.The White stripes- White blood cells

Uh...white blood cells ir ļoti liels ieraksts. Vispār jāsaka, ka Džeks Vaits ir lielākais ģēnijs rokmūzikā, ko pieredzēja šī dekāde un nešaubos, ka vēl pēc desmit gadiem viņa vārds atkal būs atrodams top 10. Un, šķiet, WHite stripes paliks vienīgie, kuri šajos desmit gados ir attīstījušies par ļoti labu un tikai vienīgi progresējošu grupu.

05.Four tet- Rounds

Dekādes elektronikas ieraksts. Kierans Hebdans ar savu rounds pavēra jaunu skatienu uz elektronikas virzienu, kur datora eksperimenti tika apvienoti ar cilvēciskām melodijām.

04.Arcade fire- Funeral

White blood cells un Funeral varētu būt tie divi ieraksti, kas šajā dekādē ir bijuši visietekmīgākie. Arcade fire uzvarēja ar tekstiem un ļoti labi ieturētu stilu, kam visam apakšā bija fantastiska katarses noskaņa melodijās.

03.Doves- The last broadcast
Šis, protams, ir ļoti pārspīlēti, taču emocijas ņem virsroku. Tā noskaņa, ko šeit panāca Doves vīri, visticamāk, manā prātā nav atkārtojama, jo There goes the fears un pounding maģiju aizvien neesmu atšifrējis.

02.Flaming lips- Yoshimi battles the pink robots

Savu triloģiju Flaming lips aizsāka ar soft bulletin jau 1999.gadā un pabeidza ar At war with mystics 2006.gadā. Un pa vidu bija šis- par Jošimi, kura cīnās ar robotiem. Šeit ir atrodamas daudz atziņu, sapņainas melodijas kopā ar psihedēliju.

01.The Strokes- Is this it

Izskaidrojums ir vienkāršs- ar šo ierakstu man atkājās daudz savādāka un interesantāka mūzika. Respektīvi, man ar šo arī viss melomānisms sākās. Skan jau varbūt banāli, taču ikreiz klausoties Is this it, pārņem fantastiskas sajūtas. Pie tam tas sprādziens, ko radīja šī plate gadsimta sākumā bija krietni iespaidīgāks nekā māsai ar brāli no Detroitas.