Best albums of 2009 (20-1)

Par pirmajām divdesmit vietām kādam drošvien vajadzēs ari paskaidrojumus. Lūk!

20.Eels-Hombre Lobo

Pirmajās klausīšanās reizēs rodas sajūta, ka Eels ir mazliet nohaltūrējis ar Hombre Lobo, tomēr ar laiku šī "best of" sajūta sāk ļoti iepatikties un jāatzīst Top 20 šim albumam ir labs sasniegums.




19.Tiga-Ciao!

Kanādiešu deju mūzikas lielākā eksportprece ar Ciao! ir līmenī. "Shoes" un "Mind dimension" nes jumtu nost visa gada garumā.



18.Micachu & The shapes- Jewellery

Dikti interesanta debija. Redzēju viņus šogad iesildot Patriku Volfu un pēc koncerta secināju, ka Micachu trakošana un eksperimenti galu galā bija aizraujošāki par pašu Patriku.



17.Kings of convenience-Declaration of dependance

KOC pēc piecu gadu pārtraukuma romantiķiem atkal atnesa gada albumu. Manuprāt,puišu vislabākais ieraksts.



16.Monsters of folk-Homework

Četru folka ģēniju sadarbība izdevās krietni labāka nekā cerēts. Ticiet man, par viņiem specīgāku dziesminieku pasaulē šobrīd nav.



15. Yeah yeah yeahs-It's blitz

Ja godīgi tad Alenas un šis albums popmūzikas jomā ir krietni priekšā citiem. No sākuma domāju, ka Kārenas OST būs augstāk, bet nu kā ir , tā ir.




14.Bibio- Ambivalence avanue

Inteliģentās elektroniskās mūzikas lielisks paraugs. Boards of Canada faniem jāķer ciet.



13.Animal Collective-Merriweather post pavillion

Ha! Atceros, kā pats gada sākumā muldēju, ka šis būs gada albums. Nav, jo ar laiku nāk apjausma, ka ir cilvēki, kas bez vielām taisa labākas lietas. Bet, paldies par "brothersport" un "summertime clothes". Tas man nozīmēja ļoti daudz!




12.The Flaming lips-Embryonic

Aizvien dažubrīd nespēju noticēt Flaming lips spēkam. Ir skaidrs, ka šie vīri, neskatoties uz savu vecumu darīs vēl lielas lietas.



11.Dan Deacon- Bromst

Dīkons ir baigais dīvainis, bet tas, ko viņš dabon ārā no visdažādākās aparatūras ir apskaužami. Bromst salīdzinājumā ar spiderman of the rings ir daudzveidīgāks un krietni krāšņāks. Līdz desmitniekam biku pietrūka.



10.Noah&The Whale- First days of spring

Čārlija Finka asakainais stāsts mani uzrunāja jau no pirmās reizes un turu solījumu šo likt desmitniekā. Caur visām sāpēm šeit tomēr var dzirdēt daudz cerības.



9.Discovery-LP

Divu gudru vīru kopražojums ļoti gudrai deju mūzikai. Man pat gribas teikt "in yer face Animal collective". "Carby" ir gada himna un "I want you back" gada kavers. Lieliski!





8.Neon Indian-Psychic chasms

Uh, šīs skaņas gan man šogad lika dikti smaidīt, cik vien var tik, labā nozīmē, izkropļoti 80tie.



7.Girls-Album

Kā pirms pāris mēnešiem nesapratu par ko, tā tagad nesaprotu, kāpēc ne. Girls visa gada kontekstā ir blakus Grizzly bear kā albumi, kurus jāatcerās ilgi. "Hellhole ratrace" maģija un dzīvesprieks, kas staro no Album ir fantastika!



6.Bonnie Priince Billy- beware

Negaidītī spēcīgs ieraksts, kur Bonijs kļust ļoti romantisks un dauzonīgs vienlaikus.



5.Regina Spector-Far

Lieliski! Far ir Regīnas lielākais meistardarbs līdz šim. Un viņas balsi aizvien ir grūti ar kaut ko salīdzināt.





4.Bill Callahan- sometimes i wish we were an eagles

Neapšaubāms gada dziesminieku albums. Te ir viss, kam jābūt-smeldze, melodijas, teksts. Bils beidzot ir radījis konceptuālu un nevainojumi ieturētu skanējumu.



3.Grizzly bear-Veckatimest

Nākotnes popmūzika, skābais folks, simfonija-ko tik vien Veckatimest netika salīdzināts. Man Veckatimest ir emocionāli tuvs un nozīmīgs ieraksts.



2.Fever ray-Fever ray

The Knife dalībniece aizejot solosānsolī, ausīdzirdot, ir darījusi ļoti pareizi. Atstājot no The Knife tikai balss pārveidošanu, pārējais šeit ir fantastiski noslīpēts un ieturēts ļoti maģiskā noskaņā, kas liek šo ierakstu klausīties vēl un vēl.



1.Cymbals eat guitars- Why there are mountains

Līdz ar pirmo dzirdēšanas reizi šis ir mans gada albums. Pirmkārt, WTAM ir gudrākais, ko esmu dzirdējis pēdējo gadu laikā rokmūzikā(te ir viss=sākot ar Pavement un beidzot ar Arcade fire), otrkārt, tas kā šis albums ir ieturēts-kā viens stāsts deviņu dziesmu garumā. Un, jā, treškārt jau 12.novembra vakars Londonā, kad pārliecinājos par to, ka CEG ir fantastiska live grupa.

Best albums of 2009 (40-21)

40.Charlotte Gainsbourg-IRM

39.Patrick Wolf-The bachelor



38.Bob Dylan-Together through the life

37.Wilco-Wilco(The album)



36.Hope Sandoval&The warm intentions- Together through the devil softly

35.Morrissey-Years of refusal

34.Beirut/Realpeople- March of Zapotec/Holland



33.The Drums-Summertime



32.Royksopp-Junior



31.Memory Tapes- Seek Magic




30.The Leisure society- the sleeper




29.Bear in heaven- Beast rest fouth mouth




28.Taken by trees-East of Eden




27.M.Ward-Hold time



26.Lily Allen-Its not me, its you



25.Mumford&Sons- Sigh no more



24.Antony&The Johnsons-Crying light



23.Karen O and the kids-Where the wild things are OST



22.The Decemberists-Hazards of love



21.The Big Pink-A brief history of love

Best albums of 2009 (50-41)

50. Kap Bambino-Zero life night visions



49.Richard Hawley-Trueloves gutter



48.The Very best-Warm heart of Africa



47.Jamie T- Kings&Queens



46.Svarte Greiner-Kappe



45.Camera obscura-My maudlin career



44.Fools gold-Fools gold



43.Yo la tengo-Popular songs



42.Major lazer-Guns dont kill people...lazers do



41.Passion pit-manners

Cymbals eat guitars-12.novembris, Leksingtona,Londona& Patrick Wolf-15.novembris, London Palladuim, Londona

Savā Londonas iekarošanas plānā jau laikus iekļāvu divus koncertus, kurus nekādā gadījumā nevarēju laist garām. Pirmais no tiem bija jaunās Amerikāņu supergrupas Cymbals eat guitars koncerts Leksingtonā 12.novembra vakarā. Abiem ar Sižjāni palaimējies, ka koncerta norises vieta ir 5min attālumā no hosteļa, tāpēc nebija nekādu uztraukumu un steigas. Lexington ir klubs divos stāvos, kur pirmajā stāvā cilvēki izklaidējas ar grādīgajiem dzērieniem, bet otrais stāvs ir atvēlēts koncertiem. Tā īsti tagad nevaru asiocēt kluba izskatu ar kādu no Latvijas klubiem, taču jūtamies ļoti mājīgi un nepiespiesti. Ir atnākuši cilvēki, kuriem, visticamāk, nav nekādas nojausmas par Cymbals un ir atnākuši fani. Lielu daļu publikas sastāda iesildītāju Two door cinema club līdzjutēji un draugi. Viņi arī pirmie uzstājas un jāatzīst, ka dara to muzikāli nevainojami, taču ļoti garlaicīgi, un diezgan ātri zaudē manu uzmanību. Protams, pie something good can work kājas mazliet rosās uz deju,tomēr paŗējais materiāls nepārliecina. Puikas pēc izskata diezgan tīri, vienīgi, šķiet, basistam tovakar balts deguns. Kā nākamie ir dream-pop pārstāvji North atlantic oscillation, kuri, manuprāt ir ļoti garlaicīgi un tikai padara publiku nepacietīgāku. Cymbals eat guitars laikam Eiropā vēl nav nekas big, to pierāda vien fakts, ka pie pirms koncerta grupas basists izdala brošūru, kurā iepazīstina ar grupu. Džeki ļoti ātri uzkrāmējas un bez kavēšanās sāk koncertu ar ...and the hazy sea(arīdzan albuma openers), pilnībā paralizējot mani, jo ir ļoti laba skaņa un izpildījums, kas acumirklī dod vajadzīgo efektu. Pirms koncerta ilgi spriedu, kā viņi varētu skanēt un atbilde ir vienā vārdā-skaļi. Būtībā Cymbals eat guitars ir sava veida noiseri, jo troksnis uz skatuves tiek taisīts nepajokam un netiek žēloti ne instrumenti(plīst stīgas un bungu vālītes) ne balss, kura grupas solistam Džo ir fantastiska. Pats solists izstaro milzu harizmu, īpaši izceļoties ar savām kustībām. Kontakts ar publiku ir samērā draudzīgs, taču ne īpaši liels, bet tas netraucē. Tiek nospēlētas arī divas jaunas dziesmas,bet finālā skan wind phoenix(proper name), kas pilnībā nogalina publiku. Esmu tik apmierināts, ka bez domāšanas nopērku vinila plati par lētu naudu(~8Ls).Drošvien jāpateicas Londonas skaņu vīriem, jo koncerts bija ļoti baudāms, bez tehniskām ķibelēm un bez šaubīšanās varu teikt, ka Cymbals eat guitars ir must see sarakstā, jo dzīvajā viņi ir krietni labāki par ierakstu.





Par Patriku Volfu biju dzirdējis ļoti jūsmīgas atsauksmes un tas noteikti esot viens no māksliniekiem, kurš kādreiz dzīvē jāredzot. Esmu pārliecināts, ka līdz Latvijai Patrikam vēl tāls ceļš braucams, tāpēc ļoti mērķtiecīgi gāju uz šī koncerta biļetes iegādi. Diena, kad Patriks uzstājas Londonas Palladium man pašam personiski ir viena no melnākajām dzīvē, taču apzinos, ka Patriks pie tā nav vainīgs un koncerta apmeklēšanu neatceļu. Palladium ir diezgan klasiska koncertzāle, pats esmu nopircis vietas upper circle,respektīvi, sanāk skatīties uz skatuvi no augšas, taču tas netraucē jo redzamība ir ļoti laba. Iesildītāji ir Micachu&the shapes, kas, laikam, jau nu būs dīvainākais, ko jebkad būšu redzējis klasiskā koncertzālē. Viņiem muzikālo robežu nepastāv un, šķiet, ka pašiem Micachu ir pilnīgi vienalga, kas notiek riņķī. Katrā ziņā, improvizācija sit augstu vilni. Patriks jāgaida pusstundu pēc Micachu,tiek nolaists priekškars un intro viņš nodzied aiz tā. Paceļoties priekškaram, acīm parādās blonds puisis ar melniem eņģeļa spārniem, uz skatuves atrodas vēl stīgu ansamblis, bekvokālistes, bundzinieks un ģitāristi. Volfs sāk ar pēdējā albuma Bachelor dziesmām. Akcents tiek likts uz pārģērbšanos un labi iestudētu šovu, jo Patriks visu dara ļoti pārliecinoši. Tiek pieaicinātas arī viesmākslinieces, kā pats Patriks saka-Fobijas. Savu hamoleona dabu Volfs apstiprina ar to, ka pusi no koncerta viņš aizvada melnās drēbēs, bet otru pusi baltās. Ik pa laiciņam galvā ienāk doma, ka savos gados Volfs tiešām kļuvis par ļoti labu šovu izpildītāju. Koncerta vidū uz skatuves parādās arī milzīga dīdžeja pults un pēkšņi ieskanās spēcīga elektroniskā mūzika. Patriks ik pa laikam pateicas publikai par jauko vakaru un jāteic, ka publika viņu ļoti atbalsta, bieži vien ceļoties kājās un kustoties līdzi. Koncerts tiek beigts ar Vulture(pirmais singls no Bachelor)un pavisam nemanot ir aizgājušas 2,5h. Paldies, Patrik!

50 dekādes labākie mūzikas ieraksti

Nav nekāda pamata uztraukumam, es tik tiešām esmu pietiekoši zinošs, lai kaut ko tādu sastādītu. Kā vienmēr šādas akcijas sagādā neaprakstāmu baudu, jo to visu klausoties tiek izdzīvota arī paša dzīves dekāde. To arī gribētu uzsvērt, ka, lai cik arī centos, objektīvi šo topu nevarēju sastādīt. Tāpēc, lai man piedod Toms Jorks un Alekss Tērners par pogas ignore nospiešanu viņu grupu virzienā. Tā nu te tagad 50 ieraksti, no kuriem komentēt atļaušos tikai pirmos desmit. Un vēlreiz atgādinu-tas viss ļoti subjektīvi!


50.Grandaddy- The Sopthware slump
49.Cymbals eat guitars- Why there are mountains
48.Beirut- The flying club cup
47.Joanna Newsom- Milk-eyed mender
46.The Ruby suns- Sea lion
45.The Avalanches- Since i left you
44.Vampire Weekend- Vampire Weekend
43.The Decemberists- Crane wife
42.Kings of convenience- Quiet is the new loud
41.Stars of the lid- Stars of the lid and their refinement
40.The Coral- Magic & Medicine
39.Misha- Teardrop sweetheart
38.Final fantasy- He poos clouds
37.Hot chip- The warning
36.Manitoba- Up in flames
35.Rebelski- Stickers on keys
34.Cat Power- The greatest
33.Trentemoller- The last resort
32.Pj Harvej- White chalk
31.The Knife- Silent shout
30.Panda bear- Person pitch
29.Khonnor- Handwriting
28.Tv on the radio-Desperate youth,bloodthirsty babes
27.Walkmen- Arrows+borrows
26.Flying lotus- Los Angeles
25.Blur- Think tank
24.Pj Harvej- Stories from the city, stories from the sea
23.M83- Before the dawn heal us
22.!!!- Louden up now
21.Sigur ros- ()
20.Kings of leon- A-ha shake heartbreak
19.Mylo- Destroy rock n roll
18.My morning jacket- Z
17.Portishead- Third
16.Art Brut- Bang bang rock n roll
15.Tom Vek- We have sound
14.Bright Eyes- I am wide awake its morning
13.Bon Iver- For Emma, forever ago
12.The Streets- Original pirate material
11.Sufjan Stevens- Ilionois
10.Eels- BLinking lights and other revelations

Priekšroku starp visiem Eels vīra albumiem pārliecinoši devu šim- blinking lights and other revelations, jo domāju, ka tik emocionāli spēcīgu, pārsvārā akustisku, dziesmu kolekciju tuvākājā laikā neviens nepārspēs.

09.Fiery furnaces- Blueberry boat

Šaubos vai bargā kritika šo liktu jebkur citur top 10. Un tomēr-šis, brāļa un māsas, Frīdinbergu 2004.gada iznāciens blueberry boat ir nosaucams kaut kam līdzīgam kā indie operete- katras dziesmas uzbūve tiek mainīta vairākas reizes, pa vidu tam visam trokšņi un eksperimenti, kas sabūvēti virs ļoti skaistām melodijām. Blueberry boat var atrast pilnīgi jebko-sākot ar klasisko mūziku līdz popmūzikai.

08.Burial- Untrue

Varbūt mazliet pārspīlēju ar Burial iekļaušanu top10, taču man ir aizdomas, ka šis albums savu lomu mūzikas attīstībā vēl nav nospēlējis līdz galam, jo dubstep kultūra tikai pamazām uzņem apgriezienus. Un, ņemsim vērā vien to, ka tieši Burial bija pirmais, kas to visu atnesa pasaulei tik augstā līmenī.

07.Antony & The johnsons- I am bird now

Atceros, ka 2005.gadā diezvai domāju, ka Antonijs dekādes beigās izpelnīsies šādus laurus. Laiks tomēr visu salicis pa vietām un es bez šaubām varu teikt, ka Antonijs ir labākais, kas noticis ar dziesminiekiem šajā dekādē.

06.The White stripes- White blood cells

Uh...white blood cells ir ļoti liels ieraksts. Vispār jāsaka, ka Džeks Vaits ir lielākais ģēnijs rokmūzikā, ko pieredzēja šī dekāde un nešaubos, ka vēl pēc desmit gadiem viņa vārds atkal būs atrodams top 10. Un, šķiet, WHite stripes paliks vienīgie, kuri šajos desmit gados ir attīstījušies par ļoti labu un tikai vienīgi progresējošu grupu.

05.Four tet- Rounds

Dekādes elektronikas ieraksts. Kierans Hebdans ar savu rounds pavēra jaunu skatienu uz elektronikas virzienu, kur datora eksperimenti tika apvienoti ar cilvēciskām melodijām.

04.Arcade fire- Funeral

White blood cells un Funeral varētu būt tie divi ieraksti, kas šajā dekādē ir bijuši visietekmīgākie. Arcade fire uzvarēja ar tekstiem un ļoti labi ieturētu stilu, kam visam apakšā bija fantastiska katarses noskaņa melodijās.

03.Doves- The last broadcast
Šis, protams, ir ļoti pārspīlēti, taču emocijas ņem virsroku. Tā noskaņa, ko šeit panāca Doves vīri, visticamāk, manā prātā nav atkārtojama, jo There goes the fears un pounding maģiju aizvien neesmu atšifrējis.

02.Flaming lips- Yoshimi battles the pink robots

Savu triloģiju Flaming lips aizsāka ar soft bulletin jau 1999.gadā un pabeidza ar At war with mystics 2006.gadā. Un pa vidu bija šis- par Jošimi, kura cīnās ar robotiem. Šeit ir atrodamas daudz atziņu, sapņainas melodijas kopā ar psihedēliju.

01.The Strokes- Is this it

Izskaidrojums ir vienkāršs- ar šo ierakstu man atkājās daudz savādāka un interesantāka mūzika. Respektīvi, man ar šo arī viss melomānisms sākās. Skan jau varbūt banāli, taču ikreiz klausoties Is this it, pārņem fantastiskas sajūtas. Pie tam tas sprādziens, ko radīja šī plate gadsimta sākumā bija krietni iespaidīgāks nekā māsai ar brāli no Detroitas.

Noah & The Whale- The First Days Of Spring

2008.gadā Noah & The Whale debitēja ar ļoti vasarīgu un savā formā nenopietnu folk-pop ierakstu "Peaceful, the World Lays Me Down", kurš, jāatzīst, bija bruņots ar dažiem spēcīgiem hitiem- ''5 years time" un "Shape of my heart" garastāvokli pērn uzlaboja ne vienu reizi vien. Kopumā muzikāli tas viss līdz galam gan nepārliecināja.
Pēc mazliet vairāk nekā gada, Noah & The Whale ir atpakaļ pavisam jaunā kvalitātē. Ne miņas vairs no dauzīšanās, kura bija dzirdama debijas platē, "First Days Of Spring" ir skaņu celiņš ļoti smeldzīgam stāstam par salauztu sirdi. Acīmredzami( ausīmdzirdami) apvienības līdera Čārlija Finka šķiršanās no bijušās grupas dalībnieces, un nu jau ļoti veiksmīgas solomākslinieces, Lauras Mārlingas ir bijusi ļoti sāpīga. Finks visas plates garumā ievelk klausītāju smeldzes pilnā stāstā, kas, dažubrīd, neatpaliek no paša Bila Kallahana. Muzikāli "First Days Of Spring" ir tumšs un drūms ieraksts, ļoti daudz izmantoti stīgu instrumenti un dzirdama tikai Finka balss. Plates vidū gan ieskanas kas līdzīgs koru mūzikai("Love Of An Orchestra''), pat rodas sajūta, ka Finku mierināt atbraucis Sufjans Stīvenss. Kopumā jāsaka, ka "First Days Of Spring" var dzirdēt dažādu mūzikas stilu sajaukumu, un, lai cik arī Finka stāts nebūtu sāpīgs, to klausīties ir ļoti interesanti! Jādzird!

Labdien!

Čau, pasaule!
Jā,jā ievada nebūs, jo man tādi nepadodas, taču uzreiz varu paziņot, ka mans draugs drīz būs atpakaļ no svešuma.

Pat, neskatoties uz to, ka viņu šodien sakoda bite.


Mums ir skaņa ir ļoti nopietna lieta, kurā būs manas neobjektīvas domas un spriedumi.


un tagad pateicības: Tomam Vekam, Mārtiņam Sijātam un Jurijam Lupančukam par iedvesmu. Edgariem, Kasparam, Ronaldam, Jāņiem, Laurām par eksistenci.