svētdiena, 2010. gada 19. decembris

Best Albums of 2010 Part.3

5.Ariel's Pink Haunted Graffiti-Before Today

Nu,ko Top5 ir klāt! Šogad albumi par brīnumu paši sakārtojās attiecīgajās pozīcijās un īpaši galva nebija jālauza. Markam Rozenbergam šis gads bija liels-pēc vairāku lo-fi albumu izdošanas gandrīz vai desmit gadu garumā, beidzot viņš iznāca laukā no pagrīdes un savus eksperimentus piedāvāja daudz lielākam cilvēku skaitam. Šajā laikā tika sacerētas pulka dziesmas, tāpēc Before Today varētu pat nosaukt par Best of. Iespējams, daudziem viņa līdzšinējiem faniem nepatika šāda maza komercija, bet galvenā tomēr paliek mūzika. Albuma galvenais dzinējspēks ir šeit dzirdamā noskaņa-sākot no hipijkultūras, vieglas un gaisīgas rokmūzikas, 80to drūmajiem trokšņiem un beidzot ar mūsdienu saulainajiem eksperimentiem. Katrā ziņā šis albums man bija līdzi visu vasaru un it īpaši labi tas skanēja Grieķijā, laiskojoties pludmalē un dzerot vīnu..


4.Arcade Fire-The Suburbs

Objektīvi šis ir gada labākais albums, un tomēr trīs albumi šogad ir aizrāvuši vairāk un devuši lielāku muzikālo gandarījumu. Protams, es saprotu to, ka šis albums ir lielisks, jo atgriezties ar tik spožu trešo albumu nav viegli, katra dziesma skan kā hits un visas dziesmas līmējas klāt viena pie otras perfekti, tāpat arī muzikāli apvienība ir spējusi kļūt pilnvērtīgāka un, visbeidzot, grupas koncerti ir labākais, kas šogad apkārt visai pasaulei redzēts, bet..pietrūkst emociju. Manuprāt, grupa, nekad mūžā nepārspēs Funeral, jo lai arī tas nebija tik labi muzikāli noslīpēts, tajā atrodamie katarses momenti laikam vairs nebūs pārspējami. Dziesmas iekš The Suburbs ir lielas un grandiozas, taču stāsti par dzīvi priekšpilsētā neatstāj to efektu,ko stāsti par bērēm. Un, tāda grupa, ka Arcade Fire bez emocionāla pārdzīvojuma nav Arcade Fire, un The Suburbs es to nedzirdu, tikai daudz ļoti labu dziesmu.



3.Salem-King Night

Salem es izdzirdēju jau pērnajā gadā un beidzot sagaidīju visu lielo LP šogad. King Night ir albums, kuru diezvai vispār var mēģināt ielikt jebkādos žanru rāmjos vai loģiski paskaidrot, kas albumā ir dzirdams. Nevajadzētu baidīties un tomēr dziļāk ieklausīties King Night skaņās, jo visbiežāk cilvēkiem šķiet, ka tā ir viena tumša skaņa, kas pie tam uzden depresiju. Dziesmas izklausās it kā būtu ierakstītas kādā baznīcā vai katedrālē, apvītas ar drūmu noskaņu, taču tam visam fonā tiek risināti dažādi un ļoti interesanti muzikāli eksperimenti, kuri, pie tam , sajaucas ar dīvainu dziedāšanu, kuru nav iespējams atšifrēt. Salem pagātne saistās ar dažādām skarbām ķīmiskām vielām, ko, iespējams, izjūt arī šis albums, taču neuzskatu, ka albums būtu domāts tikai pasaules sāpi izjutušajiem, to ir vēlams klausīties jebkuram, kurš vēlas atklāt jaunas un interesantas skaņas.



2.Tame Impala-Innerspeaker

Tas nu gan bija liels pārsteigums, ka šogad labākais rokmūzikas albums nāk no Austrālijas. No zemes, kur viss šķita apstājies, ir nākuši jauni un ļoti talantīgi jaunieši. Neko jaunu jūs šeit nedzirdēsiet, bet tas vairāk domāts tiešā nozīmē, jo man klausoties šo albumu, vienmēr ir sajūta, ka esmu atceļojis kādas četras dekādes atpakaļ pagātnē. Albums izklausās ļoti dzīvs, pilnībā iemieso 60to gadu noskaņu un nav jaušamas nekādas komercijas pēdas, neskatoties uz to, ka tas ir apstrādāts studijā(lieli nopelni Deividam Frīdmenam).Protams, ir neskaitāmas references uz lielām grupām(it īpaši uz Bītliem), taču diezvai būtu iespējams no tā izvairīties. Katrā ziņā muzikālie atrisinājumi, negaidīti vokālie un ritma eksperimenti kopumā atstāj ļoti labu iespaidu.



1.Flying Lotus-Cosmogramma

Kā es agrā maija rītā izdzirdēju pirmās Cosmogrammas skaņas, tā uzreiz sapratu, ka gada albums ir noteikts. Jau kopš 1983 un Los Angeles Elisons bija liekams pie t.s. perspektīvajiem māksliniekiem, jo eksperimenti un skaņas nebija tik noslīpētas un vienotas, lai paziņotu jauno mesiju. Cosmogramma pierāda to, ka neviens cits uz pasaules neko šādu nedara un visticamāk FlyLo ir cilvēks, kurš ir pilnīgs pirmssākums kaut kam jaunam un lielam, gluži kā pirms daudziem gadiem tas bija ar Aphex Twin vai Boards of Canada. Albumu varu klausīties miljoniem reižu, bet tāpat ar katru reizi pieķeru sevi pie domas, ka atkal dzirdu kaut ko jaunu. Katra dziesma sastāv no ļoti daudzām smalkām detaļām, ka pilnībā jābrīnās, kā pats Elisons to visu ir mācējis salikt pa plauktiņiem. Tāpat Cosmogramma ierakstā piedalījās daudzi lieliski mākslinieki, kā Toms Jorks un Ravi Koltreins, kas visu padara vēl eklektiskāku. Pilns ar atsaucēm uz visu, kas jebkad dzirdēts elektroniskajā mūzikā, vienreizējs bīts un pilnīga žanru nojaukšana sapludinot dažādus mūzikas stilus. Fantastiski!!


trešdiena, 2010. gada 15. decembris

Best Albums of 2010 Part.2


15.Die Antwoord-$O$

Šogad DĀR bija nonākusi visas pasaules uzmanības centrā. Par futbolu nerunāsim, bet par Die Antwoord runāja, runā un vēl runās. Pasaules mūzikas kritika šo albumu iznīcināja vienā mirklī, attaisnojoties ar to, ka grupas izdarības un manieres nomāc muzikālo pusi. Sausi ņemot, varētu piekrist, taču tajā pašā laikā, kura vēl grupa beidzamajos gados ir sacēlusi tādu ažiotāžu. Lai vai kā tur būtu, $O$ ir vienlaikus interesanta un smieklīga klausāmviela, kurā pavīd arī nebijušas hip-hopa vēsmas.



14.Sufjan Stevens- The Age of Adz

Var jau saprast Sufjanu, ka pēc tik izcila albuma kā Illionoise un ambiciozās idejas par 5o štatu albumiem izjukšanas, bija grūti saņemties, lai atgrieztos un darītu to pietiekami spoži. Un tad nu Sufjans ņēma un atgriezās pie saknēm-skaļiem un mazliet distorcējošiem elektroniskiem trokšņiem, kuri mijas ar paša Sufjana izmainītu vokālu. Iespējams, fani tika pazaudēti, taču, manuprāt šis albums jāuztver kā pārejas posms uz kaut ko jaunu. Lai vai kā Sufjans mainītu savu skanējumu, pasaulīgu skumju iepīšana savā mūzikā paliek tikai viņa monopols un baudījumu tas nemazina.





13.Gil Scott-Heron-I'm New Here

Pateikšu atklāti-Skotu Hīronu iepazinu tieši ar šo albumu, lai arī aktīvi nodarbojies ar mūziku kopš pērnā gadsimta septiņdesmitajiem. Viņa mūzika izpaužas kā deklamēšana/dziedāšana par dažādām sociālām tēmām. Šis albums, kas ir atgriešanās pēc apmēram 14 gadu pārtraukuma, ir jāuztver kā retrospektīvs atskats uz paša Hīrona dzīvi, kurš apdarināts elektriski blūziskās skaņās.


12.Caribou-Swim

Albums, kas veltīts ūdenim! Tā skaidri un gaiši paziņoja pats Sneits pirms albuma iznākšanas. Tik tiešām uz katra soļa šajā ierakstā ir dzirdamas dažādas skaņas, kas atgādina ūdeni-piles, burbuļi utt. Tas viss meistarīgi salikts vienā veselumā, kā vienmēr izceļot Caribou raksturīgās bungu skaņas. Manuprāt, noslīpētākais Caribou/Manitoba ieraksts karjerā.



11. Jaga Jazzist- One-Armed Bandit

Jā, iespējams, tika augsta vieta šim daudzgalvainajam Norvēģu projektam nav pelnīta. Un tomēr jāsaka, ka mūsdienu populārā mūzika reti piedāvā ierakstus, kur džezs tiek jaukts ar dažādiem eksperimentiem un darīts pietiekami meistarīgi. Albums padodas ļoti viegli un tā klausīšanās melomāniem pat ir ļoti ieteicama.



10.The Radio Dept.-Clinging To A Scheme

Zviedrija t.s. dream pop mūzikas žanrā vienmēr ir bijusi soli priekšā citiem. Radio Dept. ar jauno plati pierāda, ka viņi nu izvirzās absolūtā vadībā arī starp grupām. Nobriedušāks un pārliecinošāks par abiem priekšgājējiem, Clingin to a scheme ir labs piemērs, kā elektroniku sakausēt ar dream pop noskaņām. Lielisks ieraksts karstām vasaras naktīm!


9.The Walkmen-Lisbon

Walkmen ir un paliks vieni no Ņujorkas mūsdienu rokmūzikas galvenajiem stūrakmeņiem. Jau otro dekādi pēc kārtas no viņiem tiek sagaidīts ļoti labs albums un neizskatās, ka nākamā dekāde atnāks savādāka. Walkmen jaunajā Lisbon izklausās kā skumjš orķestris, kurš spēlē dziesmas par visu šeit un tagad notiekošo. Un kā vienmēr grupas solists fascinē ar savu balsi un atziņām.





8.CEO-White Magic

Atkal Zviedrija. CEO ir viena cilvēka projekts, ko izveidojis Tough Alliance dalībnieks Ēriks Berglunds. Albuma uzvaras pamatā ir lipīgas dziesmas, kuras veidotas indie pop saskaroties ar elektroniskiem bītiem. Pamatā ļoti skanīga eksperimentāla popmūzika, kura nesit uz augšu!



7.Avi Buffalo-Avi Buffalo

Albums, kura skaņās tika pavadīta visa vasara. Galvenais plus, ka ļoti jaunās grupas debijas ieraksts iepatīkas palēnām, līdz pārņem pilnībā. Patīkami, ka dziesmu teksti ir pārdomāti un pietiekami interesanti, tāpat arī daudzas muzikālas atsauces uz tādiem vārdiem kā, piemēram, The Shins, bet nezaudējot savu oriģinālo pieeju.



6.Four Tet-There Is Love In You

Pirmais gada lielais albums un galu galā nokļuvis pie paša top5 sliekšņa. Hebdens šo albumu ir ļoti pārdomājis un izcēlis vissīkāko niansi un skaņu. Katrā ziņā uzskatu, ka Rounds no viņa aizvien ir izcilākais darbs, bet arī There is love in you ilgtermiņā nostrādās.

















Best Albums of 2010 Part.1

Kā jau katru gadu tas pienākas, arī šogad pienācis skaistais un burvīgais brīdis aizvadīt mūžībā kārtējo gadu un atskatīties uz labākajiem gada ierakstiem visapkārt pasaulei. Liela daļa pasaules melomānu savās galvās jau ir izrēķinājuši savus gada albumus un tos publicējuši dažnedažādos sociālajos tīklos. Visi kā viens, satiekoties jaunā gada ballēs, sadzērušies visādus elitārus dzērienus un saēdušies garšīgas sēņu mērces, atzīs pilnīgu slavenā Kanādas orķestra triumfu, veltīs ļoti atzinīgus vārdus mūžīgi iereibušajai Baltimoras skatuvei, uzslavēs Losandželosas bītu karali, tāpat turpinās apsmiet Britu rokmūziku un spītīgi turēsies pie viedokļa, ka Dienvidāfrikā šogad notika tikai PČ futbolā. Lai tā arī būtu! Man personīgi svarīgākais, ko gaidīju no šī gada bija tas, ar kādu jaudu un izdomu pārsteigs tikko sākusies jaunā dekāde. Tas vai šogad ir sarakstīts jauns Kid A redzēsim pēc pāris gadiem, bet aizvien esmu pārliecināts, ka mūzika attīstās ļoti strauji un jābrīnās par cilvēces spēju to visu vēl sagremot, jo apstulbt visā piedāvājumā var ļoti ātri. Nešaubos, ka kāda pērle vēl no šī gada tiks atklāta jau nākamajā gadagājumā. Kopumā jāsecina, ka par jauno popmūziku kļuva dubstep žanrs, kurš līdz ar visu savu invāziju, sevi kā kvalitatīvu vērtību iznīcināja. Diemžēl. Par gada varoni starp pro kritiķiem kļuva Kanye West, kas drīzāk izskatījās pēc lieliem centieniem Amerikai atrast jaunu supervaroni un samaksa par pilnīgu nenovērtēšanu pagātnē. Man jaunais Vesta albums izklausās pēc laba hip-hopa, nevis pēc jauna Thriller.
Šogad publicēju Top25 un kā vienmēr atgādinu, ka viss ir tik ļoti subjektīvi cik vien subjektīvi var būt!



25. Matthew Dear-Black City

Metjū Dīrs ir cilvēks, kurš mūziku veido ar trim dažādiem vārdiem. Šeit nu viņa pases vārda jaunākais ieraksts, kurā viņš turpina eksperimentēt ar tumšiem trokšņiem, kuros sapīti dažnedažādi mūzikas žanri. Ļoti spēcīgs plates noslēgums ar brīnišķo "Gem".





24.The Stars- Five Ghosts

Iespējams, viens no gada guilty pleasure, jo uzpirka sirdi ar lietām, kuras ir dzirdētas miljoniem reižu. Ausīmdzirdot, tas tika izdarīts tikai ar viņiem zināmiem paņēmieniem, bet viena lieta jāatzīst-daudz bija tādu reižu šogad, kad izdzirdot "dead hearts" vai "wasted daylight" skudriņas tecēja pa visu ķermeni.



23.Beach House-Teen Dreams

Šķiet, vienu reizi dzīvē tomēr būs jāpiekrīt TvNet mūzikas redaktoram, kurš par šo albumu izteica vienu ļoti precīzu piezīmi-"ja šā albuma pēdējās 30 minūtes būtu tikpat skanīgas kā pirmās 20, tad "Teen Dream" droši būtu jau priekšlaicīgi kronējams par 2010.gada labāko albumu." Tā nu ir tīrākā patiesība, jo tādi skaņdarbi kā 'Zebra" vai "Walk in the park" būs ļoti klausāmi vēl gadus desmit, toties pēdējie albuma gabali nu nekādi nepaliek galvā. Bet kopumā, protams, liels solis Beach House karjerā.




22.Tobacco-Maniac Meat

Tobacco ir segvārds Tomam Fekam, kurš ir Amerikāņu grupas Black Moth Super Rainbow līderis. Lai arī īpaši nepārzinu BMSR daiļradi, Tobacco mani piesaistīja ar divām lietām-pirmkārt, remiksējot HEALTH un otrkārt, ar fantastisko Fresh Hex dziesmu, kurā piedalās arī Beks. Visi šie albumā dzirdamie eksperimenti ar teipmašīnām un analogajiem sintezatoriem liek man asiocēt Tobacco ar lielu muzikāo huligānu. Labā nozīmē.


21.Laura Veirs-July Flame

Negribētos būt lielam seksistam, bet tā nu ir sanācis, ka gada top 25 ir tikai divas solo dāmas(otra nebūs Janelle Moane). Tomēr arī kopumā skatoties, akustiskie brīnumi šogad ir pagājuši maliņā ar puišu kompānijā. Šis gan ir tik burvīgs ieraksts, ka pilnīgi žēl, ka pasaules bargā kritika biški nepalīdz Laurai būt vēl atzītākai. "July Flame" jāņem līdz uz citiem gadiem bez domāšanas.




20.Vampire Weekend-Contra

Vampire Weekend ir mans šī gada pierādījums, ka gads aizgāja vēja spārniem. Tāda sajūta, ka vēl nesen runāja par to, ka Contra būs gada albums. Kā jau tas bija gaidāms tad nav, taču tāpat VW pierādīja, ka itin labi tiek galā ar otrā albuma sindromu un sarakstīja dažas tiešām labas dziesmas, kuras caurvija mūsu ausis visa gada garumā.



19.Joanna Newsom-Have One on Me

Ja man kāds tagad ļoti mīļi jautātu, ko es vēlos Ziemassvētkos, es bez kavēšanās atbildētu, ka šo albumu uz vinila. Atzīšos, ka tas nebija viegli pirmajās reizēs noklusīties visas trīs daļas vienā veselā, jo tas aizņem apaļas divas stundas. Ņūsomas dziesmās centrālā loma aizvien tiek atvēlēta viņas arfai, taču tajā pašā laikā pievienošos visiem tiem, kuri apgalvo, ka šajā albumā tiek izcelta arī viņas balss un ka albums ir ļoti veiksmīgs pirmo divu apvienojums. Ļoti labi!


18.Local Natives-Gorilla Manor

Man bieži pārmet, ka melomānisms tāds viens liels stereotips vien ir, respektīvi, akla sekošana kāda cita domām vai diktētai gaumei. Nenoliedzami ir jābūt uzmanīgam, taču kritiķi galīgi nav dumji un bieži vien albumi, kuri tiek ļoti lielīti tik tiešām ir labi albumi. Protams, gadās izņēmumi, taču, jebkurš, sevis cienošs mūzikas mīlis to vien ātri atkodīs. Šis ievads tamdēļ, ka Local Natives ir pilnīgs Pitchfork.com lolojums un tāpēc prasa uzmanību. World news ir oficiāli mana gada dziesma, kura neapnīk nevienā brīdī, bet Gorilla Manor ir albums, kurš turpina pērngad iesākto Grizzly Bear taciņu pievienojot tam vēl miljons labāko Amerikas underground indie-pop mūzikas vēstures labāko momentu.



17.Surfer Blood-AstroCoast

Šis nu bija albums, kurš man aizleca vislēnāk un ļoti ilgi spurojos tam pretī. Nav ne jausmas kādi bija iemesli, iespējams, viens no tiem bija akla ticēšana The Drums spēkam vai nešpetna doma, ka tādas grupas ir miljoniem utt. Tomēr, jo vairāk gadījās dzirdēt šo albumu, jo vairāk es sapratu, ka esmu kļūdījies. Albums ir nostrādāts perfekti un beidzot mums priekšā ir sakarīgs ģitārmūzikas albums, kāds visai pasaulei bija mazliet pietrūcis. Malači, puikas!



16.How To Dress Well-Love Remains

Nav jau gluži tā, ka jaunais filozofijas students Toms Krells, kurš slēpjas zem šī nosaukuma būtu, piemēram, jauns Burial,taču jāsaka, ka viņa rotaļāšanās ar R&B estētiku šogad saviļņoja daudzus, tai skaitā mani. Iespējams, mazliet traucē Krella balss līdzība ar Bon Iver, taču tā varētu būt vienīgā muzikālā reference. Tātad tiek radīts kaut kas pavisam jauns un svaigs.

trešdiena, 2009. gada 23. decembris

Best albums of 2009 (20-1)

Par pirmajām divdesmit vietām kādam drošvien vajadzēs ari paskaidrojumus. Lūk!

20.Eels-Hombre Lobo

Pirmajās klausīšanās reizēs rodas sajūta, ka Eels ir mazliet nohaltūrējis ar Hombre Lobo, tomēr ar laiku šī "best of" sajūta sāk ļoti iepatikties un jāatzīst Top 20 šim albumam ir labs sasniegums.




19.Tiga-Ciao!

Kanādiešu deju mūzikas lielākā eksportprece ar Ciao! ir līmenī. "Shoes" un "Mind dimension" nes jumtu nost visa gada garumā.




18.Micachu & The shapes- Jewellery

Dikti interesanta debija. Redzēju viņus šogad iesildot Patriku Volfu un pēc koncerta secināju, ka Micachu trakošana un eksperimenti galu galā bija aizraujošāki par pašu Patriku.




17.Kings of convenience-Declaration of dependance

KOC pēc piecu gadu pārtraukuma romantiķiem atkal atnesa gada albumu. Manuprāt,puišu vislabākais ieraksts.




16.Monsters of folk-Homework

Četru folka ģēniju sadarbība izdevās krietni labāka nekā cerēts. Ticiet man, par viņiem specīgāku dziesminieku pasaulē šobrīd nav.




15. Yeah yeah yeahs-It's blitz

Ja godīgi tad Alenas un šis albums popmūzikas jomā ir krietni priekšā citiem. No sākuma domāju, ka Kārenas OST būs augstāk, bet nu kā ir , tā ir.




14.Bibio- Ambivalence avanue

Inteliģentās elektroniskās mūzikas lielisks paraugs. Boards of Canada faniem jāķer ciet.




13.Animal Collective-Merriweather post pavillion

Ha! Atceros, kā pats gada sākumā muldēju, ka šis būs gada albums. Nav, jo ar laiku nāk apjausma, ka ir cilvēki, kas bez vielām taisa labākas lietas. Bet, paldies par "brothersport" un "summertime clothes". Tas man nozīmēja ļoti daudz!




12.The Flaming lips-Embryonic

Aizvien dažubrīd nespēju noticēt Flaming lips spēkam. Ir skaidrs, ka šie vīri, neskatoties uz savu vecumu darīs vēl lielas lietas.




11.Dan Deacon- Bromst

Dīkons ir baigais dīvainis, bet tas, ko viņš dabon ārā no visdažādākās aparatūras ir apskaužami. Bromst salīdzinājumā ar spiderman of the rings ir daudzveidīgāks un krietni krāšņāks. Līdz desmitniekam biku pietrūka.




10.Noah&The Whale- First days of spring

Čārlija Finka asakainais stāsts mani uzrunāja jau no pirmās reizes un turu solījumu šo likt desmitniekā. Caur visām sāpēm šeit tomēr var dzirdēt daudz cerības.




9.Discovery-LP

Divu gudru vīru kopražojums ļoti gudrai deju mūzikai. Man pat gribas teikt "in yer face Animal collective". "Carby" ir gada himna un "I want you back" gada kavers. Lieliski!





8.Neon Indian-Psychic chasms

Uh, šīs skaņas gan man šogad lika dikti smaidīt, cik vien var tik, labā nozīmē, izkropļoti 80tie.




7.Girls-Album

Kā pirms pāris mēnešiem nesapratu par ko, tā tagad nesaprotu, kāpēc ne. Girls visa gada kontekstā ir blakus Grizzly bear kā albumi, kurus jāatcerās ilgi. "Hellhole ratrace" maģija un dzīvesprieks, kas staro no Album ir fantastika!




6.Bonnie Priince Billy- beware

Negaidītī spēcīgs ieraksts, kur Bonijs kļust ļoti romantisks un dauzonīgs vienlaikus.




5.Regina Spector-Far

Lieliski! Far ir Regīnas lielākais meistardarbs līdz šim. Un viņas balsi aizvien ir grūti ar kaut ko salīdzināt.





4.Bill Callahan- sometimes i wish we were an eagles

Neapšaubāms gada dziesminieku albums. Te ir viss, kam jābūt-smeldze, melodijas, teksts. Bils beidzot ir radījis konceptuālu un nevainojumi ieturētu skanējumu.




3.Grizzly bear-Veckatimest

Nākotnes popmūzika, skābais folks, simfonija-ko tik vien Veckatimest netika salīdzināts. Man Veckatimest ir emocionāli tuvs un nozīmīgs ieraksts.




2.Fever ray-Fever ray

The Knife dalībniece aizejot solosānsolī, ausīdzirdot, ir darījusi ļoti pareizi. Atstājot no The Knife tikai balss pārveidošanu, pārējais šeit ir fantastiski noslīpēts un ieturēts ļoti maģiskā noskaņā, kas liek šo ierakstu klausīties vēl un vēl.




1.Cymbals eat guitars- Why there are mountains

Līdz ar pirmo dzirdēšanas reizi šis ir mans gada albums. Pirmkārt, WTAM ir gudrākais, ko esmu dzirdējis pēdējo gadu laikā rokmūzikā(te ir viss=sākot ar Pavement un beidzot ar Arcade fire), otrkārt, tas kā šis albums ir ieturēts-kā viens stāsts deviņu dziesmu garumā. Un, jā, treškārt jau 12.novembra vakars Londonā, kad pārliecinājos par to, ka CEG ir fantastiska live grupa.


Best albums of 2009 (40-21)

40.Charlotte Gainsbourg-IRM

39.Patrick Wolf-The bachelor



38.Bob Dylan-Together through the life

37.Wilco-Wilco(The album)



36.Hope Sandoval&The warm intentions- Together through the devil softly

35.Morrissey-Years of refusal

34.Beirut/Realpeople- March of Zapotec/Holland



33.The Drums-Summertime



32.Royksopp-Junior



31.Memory Tapes- Seek Magic




30.The Leisure society- the sleeper




29.Bear in heaven- Beast rest fouth mouth




28.Taken by trees-East of Eden




27.M.Ward-Hold time



26.Lily Allen-Its not me, its you



25.Mumford&Sons- Sigh no more



24.Antony&The Johnsons-Crying light



23.Karen O and the kids-Where the wild things are OST



22.The Decemberists-Hazards of love



21.The Big Pink-A brief history of love

pirmdiena, 2009. gada 21. decembris

Best albums of 2009 (50-41)

50. Kap Bambino-Zero life night visions



49.Richard Hawley-Trueloves gutter



48.The Very best-Warm heart of Africa



47.Jamie T- Kings&Queens



46.Svarte Greiner-Kappe



45.Camera obscura-My maudlin career



44.Fools gold-Fools gold



43.Yo la tengo-Popular songs



42.Major lazer-Guns dont kill people...lazers do



41.Passion pit-manners

pirmdiena, 2009. gada 23. novembris

Cymbals eat guitars-12.novembris, Leksingtona,Londona& Patrick Wolf-15.novembris, London Palladuim, Londona

Savā Londonas iekarošanas plānā jau laikus iekļāvu divus koncertus, kurus nekādā gadījumā nevarēju laist garām. Pirmais no tiem bija jaunās Amerikāņu supergrupas Cymbals eat guitars koncerts Leksingtonā 12.novembra vakarā. Abiem ar Sižjāni palaimējies, ka koncerta norises vieta ir 5min attālumā no hosteļa, tāpēc nebija nekādu uztraukumu un steigas. Lexington ir klubs divos stāvos, kur pirmajā stāvā cilvēki izklaidējas ar grādīgajiem dzērieniem, bet otrais stāvs ir atvēlēts koncertiem. Tā īsti tagad nevaru asiocēt kluba izskatu ar kādu no Latvijas klubiem, taču jūtamies ļoti mājīgi un nepiespiesti. Ir atnākuši cilvēki, kuriem, visticamāk, nav nekādas nojausmas par Cymbals un ir atnākuši fani. Lielu daļu publikas sastāda iesildītāju Two door cinema club līdzjutēji un draugi. Viņi arī pirmie uzstājas un jāatzīst, ka dara to muzikāli nevainojami, taču ļoti garlaicīgi, un diezgan ātri zaudē manu uzmanību. Protams, pie something good can work kājas mazliet rosās uz deju,tomēr paŗējais materiāls nepārliecina. Puikas pēc izskata diezgan tīri, vienīgi, šķiet, basistam tovakar balts deguns. Kā nākamie ir dream-pop pārstāvji North atlantic oscillation, kuri, manuprāt ir ļoti garlaicīgi un tikai padara publiku nepacietīgāku. Cymbals eat guitars laikam Eiropā vēl nav nekas big, to pierāda vien fakts, ka pie pirms koncerta grupas basists izdala brošūru, kurā iepazīstina ar grupu. Džeki ļoti ātri uzkrāmējas un bez kavēšanās sāk koncertu ar ...and the hazy sea(arīdzan albuma openers), pilnībā paralizējot mani, jo ir ļoti laba skaņa un izpildījums, kas acumirklī dod vajadzīgo efektu. Pirms koncerta ilgi spriedu, kā viņi varētu skanēt un atbilde ir vienā vārdā-skaļi. Būtībā Cymbals eat guitars ir sava veida noiseri, jo troksnis uz skatuves tiek taisīts nepajokam un netiek žēloti ne instrumenti(plīst stīgas un bungu vālītes) ne balss, kura grupas solistam Džo ir fantastiska. Pats solists izstaro milzu harizmu, īpaši izceļoties ar savām kustībām. Kontakts ar publiku ir samērā draudzīgs, taču ne īpaši liels, bet tas netraucē. Tiek nospēlētas arī divas jaunas dziesmas,bet finālā skan wind phoenix(proper name), kas pilnībā nogalina publiku. Esmu tik apmierināts, ka bez domāšanas nopērku vinila plati par lētu naudu(~8Ls).Drošvien jāpateicas Londonas skaņu vīriem, jo koncerts bija ļoti baudāms, bez tehniskām ķibelēm un bez šaubīšanās varu teikt, ka Cymbals eat guitars ir must see sarakstā, jo dzīvajā viņi ir krietni labāki par ierakstu.





Par Patriku Volfu biju dzirdējis ļoti jūsmīgas atsauksmes un tas noteikti esot viens no māksliniekiem, kurš kādreiz dzīvē jāredzot. Esmu pārliecināts, ka līdz Latvijai Patrikam vēl tāls ceļš braucams, tāpēc ļoti mērķtiecīgi gāju uz šī koncerta biļetes iegādi. Diena, kad Patriks uzstājas Londonas Palladium man pašam personiski ir viena no melnākajām dzīvē, taču apzinos, ka Patriks pie tā nav vainīgs un koncerta apmeklēšanu neatceļu. Palladium ir diezgan klasiska koncertzāle, pats esmu nopircis vietas upper circle,respektīvi, sanāk skatīties uz skatuvi no augšas, taču tas netraucē jo redzamība ir ļoti laba. Iesildītāji ir Micachu&the shapes, kas, laikam, jau nu būs dīvainākais, ko jebkad būšu redzējis klasiskā koncertzālē. Viņiem muzikālo robežu nepastāv un, šķiet, ka pašiem Micachu ir pilnīgi vienalga, kas notiek riņķī. Katrā ziņā, improvizācija sit augstu vilni. Patriks jāgaida pusstundu pēc Micachu,tiek nolaists priekškars un intro viņš nodzied aiz tā. Paceļoties priekškaram, acīm parādās blonds puisis ar melniem eņģeļa spārniem, uz skatuves atrodas vēl stīgu ansamblis, bekvokālistes, bundzinieks un ģitāristi. Volfs sāk ar pēdējā albuma Bachelor dziesmām. Akcents tiek likts uz pārģērbšanos un labi iestudētu šovu, jo Patriks visu dara ļoti pārliecinoši. Tiek pieaicinātas arī viesmākslinieces, kā pats Patriks saka-Fobijas. Savu hamoleona dabu Volfs apstiprina ar to, ka pusi no koncerta viņš aizvada melnās drēbēs, bet otru pusi baltās. Ik pa laiciņam galvā ienāk doma, ka savos gados Volfs tiešām kļuvis par ļoti labu šovu izpildītāju. Koncerta vidū uz skatuves parādās arī milzīga dīdžeja pults un pēkšņi ieskanās spēcīga elektroniskā mūzika. Patriks ik pa laikam pateicas publikai par jauko vakaru un jāteic, ka publika viņu ļoti atbalsta, bieži vien ceļoties kājās un kustoties līdzi. Koncerts tiek beigts ar Vulture(pirmais singls no Bachelor)un pavisam nemanot ir aizgājušas 2,5h. Paldies, Patrik!